Apstiprināts Daugavpils pilsētas attīstības programmas „Mana pils – Daugavpils” 2014. – 2020.gadam uzraudzības pārskats Pašvaldības ziņas
3.augusta Attīstības komitejas sēdē deputāti izskatīja un apstiprināja Daugavpils pilsētas attīstības programmas „Mana pils – Daugavpils” 2014. – 2020.gadam uzraudzības pārskatu.
Saskaņā ar likumdošanas normām, lai sekmētu lietderīgu un efektīvu attīstības programmas īstenošanu, vadīšanu un lēmumu pieņemšanu, uzraudzības pārskatu par pilsētas attīstības programmas īstenošanas rezultātiem pašvaldībai jāizstrādā ne retāk kā reizi trijos gados.
Attīstības programma ir vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai.
Daugavpils pilsētas attīstības programmā „Mana pils – Daugavpils” 2014. – 2020.gadam izvirzītais stratēģiskais mērķis : Daugavpils pilsēta – pievilcīgākā vieta dzīvei un uzņēmējdarbībai Austrumbaltijā. Programmā ir noteiktas arī 3 vidējā termiņa prioritātes, īstenojot 32 uzdevumus atbilstoši 10 rīcību virzienos:
- Sabiedrība - Ar dzīvi apmierināti, izglītoti, radoši, aktīvi un veseli iedzīvotāji, kuri lepojas ar savu pilsētu” paredz īstenot aktivitātes sabiedrības saliedētībai un informētībai, iedzīvotāju prasmju attīstībai uzņēmējdarbības veicināšanai un ģimenes vērtību popularizēšanai, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai veselības un sociālajā aprūpē, izglītībā, kultūrā un sportā.
- Ekonomika - Ekonomika, kurā tiek attīstītas nozares ar augstu pievienoto vērtību” paredz īstenot aktivitātes, kas labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanai, izmantojot pašvaldības rīcībā esošos resursus un nodrošinot izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības kompleksas sadarbības attīstību pilsētā, kā arī pasākumus pilsētas tēla uzlabošanai.
- Vide - Estētiski un funkcionāli sakārtota un attīstīta pilsētvide” aktivitātes saistītas ar pilsētas sasniedzamības uzlabošanu, kvalitatīva un ilgtspējīga transporta attīstību, sociālās un tehniskās infrastruktūras sakārtošanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, aizsargāšanu un atjaunošanu, zaļās ārtelpas iekārtošanu, dabas teritoriju apsaimniekošanu un drošu, veselīgu un ekoloģiski tīru dzīves vidi.
Novērtējot un izanalizējot paveikto kopš 2014.gada realizējot Daugavpils pilsētas attīstības programmu „Mana pils – Daugavpils” 2014. – 2020.gadam izdarītie secinājumi:
- Pašvaldība ir realizējusi virkni publisko iestāžu, transporta infrastruktūras u.c. attīstības projektu. Kopējais investīciju apjoms uz 2017.gada sākumu, kas piesaistīts pilsētas attīstībai triju prioritāšu ietvaros ir 158.02 milj. eiro.
- Publiskās infrastruktūras sakārtošanas un attīstības projekti nerada tūlītēju pozitīvu efektu uz Attīstības programmas rezultatīvajiem rādītājiem, tiešā veidā neuzlabojot sociālekonomisko stāvokli pilsētā. Tomēr publiskās infrastruktūras projekti veicina nodarbinātību būvniecības sektorā. Galvenie faktori, kas tomēr tieši un pozitīvi ietekmētu sociālekonomiskos rādītājus, ir nodarbinātības veicināšana un darba samaksas paaugstināšana.
- Attīstības programmas ieviešana no 2014. līdz 2016.gadam noritēja kā tika plānots izpildītā darba apjoma un laika ziņā.
- Lielākā daļa rezultatīvo rādītāju vērtības ir sasniegtas, t.i. pirmās prioritātes ietvaros – 74%, 2.prioritātes ietvaros – 62% un 3.prioritates ietvaros – 86%. Ņemot vērā to, ka vairākus rezultatīvos rādītājus negatīvi ietekmēja starptautiskā ekonomiskā politika, īpaši austrumu tirgos un izmaiņas LR likumdošanā, kas regulē uzņēmējdarbības vidi, nebūtu korekti apgalvot, ka attīstības programmas ieviešanas efektivitāte ir zema.
- Pašvaldības administrācija pielāgo Attīstības programmas ieviešanu, atbilstoši aktuālajām ES finansējuma apguves iespējām, ņemot vērā Daugavpils pilsētas intereses un vajadzības, iekļaujot papildus aktivitātes vai precizējot esošās investīciju plānā.
- Teritorijas attīstības indekss Daugavpils pilsētai ir negatīvs, 8. vieta Latvijas pilsētu grupā. Pozitīvs teritorijas attīstības indekss ir tikai Latvijas galvaspilsētai Rīgai, kas parāda valsts reģionālo politiku un apliecina Latvijas monocentrisko attīstību, kā rezultātā ir neproporcionāls ES struktūrfondu sadalījums starp Rīgas un citiem reģioniem.
- Uzņēmējdarbības attīstība rada tiešu un nepārprotami pozitīvu ietekmi uz sociālekonomiskajiem rādītājiem. Darba vietu saglabāšana un jaunu darba vietu radīšana ir viens no būtiskākajiem pilsētas attīstības jautājumiem, kas ilgtermiņā samazinās migrāciju un veicinās aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanos.
Attīstības departaments
Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa
