Sociālo jautājumu komitejas izbraukuma sēdes laikā sociālie dienesti atklāti ziņoja par savām problēmām Pašvaldības ziņas
20. jūlijā norisinājās Daugavpils pilsētas domes Sociālo jautājumu komitejas sēde izbraukumā uz Dienas centru “Saskarsme” Liepājas ielā 4. Deputāti noklausījās Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes “Sociālais dienests” un Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālā centra ziņojumu par 2017. gada pirmā pusgada darba rezultātiem. Pirmo reizi iestādes sniedza pašvērtējumu par savām darbībām un sarakstu ar priekšlikumiem, kā varētu uzlabot departamentu darbu.
Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālā centra vadītājas p.i. G. Rjumanceva paziņoja, ka klientu skaits pansionātā ir pieaudzis. Šī gada 6 mēnešu laikā centram ir pievienojušies 73 klienti, kas ir par 10 cilvēkiem vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā. Šobrīd Centrā dzīvo 275 cilvēki. Pieaug tieši klientu ar psihiskām slimībām skaits, bet lai viņus varētu apkalpot, ir nepieciešams speciāli sagatavots personāls un papildus štata vietas. Pašlaik rindā uz dzīvošanu centrā gaida 5 cilvēki. Savukārt, pēc G. Rjumancevas domām gribētāju ir krietni vairāk, tāpēc kļūst aktuāls jautājums par filiāles atvēršanu. ERAF projekta ietvaros to ir plānots izveidot bijušās onkoloģiskās slimnīcas ēkā Siguldas ielā 24 ar 75 slimnīcas gultām. Kā atzina Marjana Ivanova – Jevsejeva lēmums par ēkas rekonstrukciju tika pieņemts vēl iepriekšējā sasaukuma Domes laikā bez skaidra biznesa plāna sastādīšanas. Nav modeļa, par to, kādā veidā uzņēmums varētu nodrošināt rentablo daļu un kāds ir tirgus pieprasījums uz tamlīdzīgiem pakalpojumiem. “Protams, jauns pansionāts ir svarīgs. Tas var kļūt par unikālu, pieprasītu un pats galvenais, pašnodrošinātu iestādi ar paliatīvu nodaļu ne tikai daugavpiliešiem, bet arī Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem,” uzskata M. Ivanova Jevsejeva. “Tomēr, lai sekmīgi īstenotu šo ieceri un piesaistītu ES līdzekļus ir nepieciešams detalizēts pētījums par projektu”.
“Sociālā dienesta” pārstāve, Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja M. Germane savā ziņojumā norādīja virkni problēmu, kas prasa steidzamu risinājumu un Domes Sociālo jautājumu komitejas iesaistīšanos. Pirmkārt, ir ievērojami palielinājusies Dienesta darbinieku slodze, kas saistīta ar sociālo pakalpojumu paketes palielināšanos. Pie tam Daugavpils “Sociālā dienesta” darbinieku algu līmenis ir viens no zemākajiem Latvijā. Kaut arī ir izgatavots attiecīgs reglaments, nav piemaksu par riskiem, kas saistīti ar darba pienākumu izpildīšanu. Kā atzina dienesta pārstāvji, izbraukumos viņi bieži saskaras ar klientu agresiju – uzrīda suņus, draud izrēķināties, met degmaisījumus utt.
Otrais jautājums bija par deinstitucionalizācijas reformu īstenošanu, kas paredz izveidot mājām pietuvinātus apstākļus un bērnunamu atcelšanu. Kā zināms, Labklājības ministrijas uzsāktais process Sociālajiem dienestiem prasa jaunu sociālo pakalpojumu izveidošanu, kā sociālo centru un darbnīcu atvēršana, kur gan īstermiņā, gan ilgtermiņā varētu izvietot apmeklētājus, kā arī audžuģimeņu programmas attīstīšanu, lai gan neeksistē skaidra kārtība, kā realizēt jaunās programmas. Pienākumu un finanšu slogs gulstas uz pašvaldības pleciem. Materiālais atbalsts, kas paredzēts audžuģimenēm ir nepietiekams, lai motivētu ģimenes pieņemt un audzināt bērnus. Šobrīd tas ir 200 eiro mēnesī uz bērnu, ko piešķir Daugavpils Dome. Kā uzsvēra M. Ivanova- Jevsejeva jautājums par audžuģimenēm prasa valsts subsīdiju palielināšanu un vecāku garantiju paketes pārskatīšanu no Labklājības ministrijas puses. “Žēl, ka gadi, ko sievietes velta audžubērnu audzināšanā netiek ieskaitīti darba stāžā. Šo jautājumu es sadarbībā ar kolēģiem pacelšu Saeimā”
Vēl tika apspriests pārāk birokratizētais process sociālās palīdzības piešķiršanai. Piemēram, lai saņemtu veselības aprūpes pabalstu, prasītājam ir jāuzrāda papildus izziņa no ārsta, kas apliecina kādu noteiktu medikamentu saņemšanu. Tas ir apgrūtinošs process kā sociālajiem darbiniekiem, tā arī klientiem. Risinājums: pārskatīt un vienkāršot juridisko kārtību līdzekļu piešķiršanai, kas ir Sociālo jautājumu komitejas kompetencē. Sociālā dienesta pārstāvji atklāti paziņoja, ka horizontālā sadarbība ar pašvaldības iestādēm ir nepietiekoša. Īpaši saspīlētas attiecības veidojas ar Pašvaldības policiju, kurai vajadzētu aktīvāk strādāt darbā ar nepilngadīgām personām.
Diskusijas laikā M. Ivanova – Jevsejeva vērsa uzmanību, ka pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies pieprasījumu skaits pēc sociālā atbalsta par 7000 iesniegumiem (no 22736 uz 29167). Pie tam sociālās palīdzības saņēmēju skaits ir palicis nemainīgs (aptuveni 22000 cilvēki), neraugoties uz sociālo pakalpojumu paketes sniegšanas palielināšanos. “Šīs problēmas risināšanai nodosies atsevišķa darba grupa,” sacīja M. Ivanova – Jevsejeva. “Nepieciešams noskaidrots, kāpēc sociālo dienestu līdzekļu beigšanās gadījumos, ir ierobežots personu skaits, kas var rēķināties ar pašvaldības atbalstu”
Vairākas sūdzības no komitejas locekļiem izraisīja Sociālā dienesta mājas lapa: novecojusi informācija un speciālistu pieņemšanas darba laiki. Savukārt, iestādes pārstāvji paziņoja, ka šogad ir plānots palaist jauno mājas lapas versiju, kas atvieglos klientiem tās lietošanu. “Sociālais dienests bija sagatavojis kvalitatīvu un visaptverošu ziņojumu. Pirmo reizi iestāde atklāti pauda savas problēmas un piedāvāja risinājumus deputātiem izskatīšanai. Mēs kopīgi uzstādījām “Sociālā dienesta” diagnozi, un tagad strādāsim, lai novērstu “sāpīgās vietas” , atzina M. Ivanova – Jevsejeva.
Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālā centra budžets ir izpildīts par 1 milj. 294 tūkstošiem eiro uz 49%. Šogad “Sociālā dienesta” budžets sastāda aptuveni 4 milj. eiro. Gada pirmajā pusē tas ir izpildīts par 49, 3.
Domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.
