Domes priekšsēdētājs dod uzdevumus pašvaldības budžeta izstrādes darba grupai Pašvaldības ziņas
Jau vairāk kā mēnesi pašvaldības iestādes un uzņēmumi strādā pie nākamā gada budžeta. 12. novembrī notiks 2016. gada Daugavpils pašvaldības budžeta projekta izstrādes darba grupas pirmā sēde. Kādas prioritātes ir pašvaldībai, kur ieguldīs naudu? Par to stāsta Daugavpils Domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
Kā pildās šī gada budžets?
Gads nebija viegls, to zina katrs. Sankciju karš, Krievijas rubļa kritums negatīvi ietekmēja to uzņēmumu darbu, kas cieši saistīti ar Krievijas tirgu. Pilsētu biedēja ar masveida atlaišanām. Bet šodien var teikt, ka situācija ir stabila. Uz 1. novembri budžeta izpilde sastāda 90%. Tas nozīmē, ka ar pārliecību var teikt par to, ka visi plānotie nodokļi nonāk pašvaldības budžetā. Jāņem vērā arī tas, ka tieši šogad budžetā saņemtas ievērojamas naudas summas no realizētajiem ES projektiem. Pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 71,6 milj. eiro apmērā, izpilde uz doto momentu ir 64,9 milj. eiro.
Kā Jūs raksturotu nākamā gada budžetu?
Pirmkārt, budžets nebūs sliktāks, ka šī gada budžets. Ekonomistu prognozes ir optimistiskas. Tiek lēsts, ka nodokļu iekasēšana un dotācijas ievērojami palielināsies. Turpināsies pilsētas labiekārtošanas programmas. Ieplānota izglītības jomas attīstība. Paplašināsies sociālā palīdzība maznodrošinātajiem. Neredzu tādu jomu, kur nāksies taupīt.
Ko Jūs nosauktu par 2016. gada budžeta prioritāti?
Darba grupai esmu devis vairākus uzdevumus.
Pirmkārt, mums ir jāatsakās no ierastās prakses- katru gadu palielināt finansējumu, ņemot vērā iepriekšējā gada līmeni. Tieši tā plāno savus izdevumus mūsu iestādes un uzņēmumi. Bet naudai ir jāstrādā, pie kam, efektīvi. Tāpēc visas programmas rūpīgi jāanalizē. Piemēram, kā tiek tērēta nauda izglītības iestāžu remontiem, sporta objektu uzturēšanai, skolēnu ēdināšanai, pilsētas labiekārtošanai? Kā panākt, lai par šo naudu paveiktu vairāk un labāk? Un tā katrā no pozīcijām.
Otrais princips: redzējums ilgtermiņā. Mēs plānojam budžetu uz vienu gadu, bet vajag skaidru redzējumu, ko darīsim pēc diviem vai trīs gadiem. Lai nesanāktu tā, ka šogad ielu asfaltējam, bet jau nākamajā gadā rokam, liekam caurules un atkal asfaltējam šo ielu. Komunālās saimniecības pārvalde sastādīja ielu remonta un grants ceļu asfaltēšanas plānu. Es pats izbraucu visus maršrutus. Nesolīšu, ka jau pēc gada visur būs asfalts. Bet, ja realizēsim šo plānu, jau pēc trīs gadiem redzēsim ļoti būtiskas izmaiņas pilsētas infrastruktūrā.
Trešais virziens: plānojot budžetu jāņem vērā investīciju plāns. Tāpēc darba grupā iekļauts Attīstības departamenta pārstāvis. Daudzi zina, ka Eiropas savienībā sākas jauns plānošanas periods. Uz to brīdi, kad atvērs jaunās programmas, kurām ES piešķirs finansējumu, mums jau jābūt sagatavotiem tehniskajiem projektiem. Šo projektu izstrādei plānots izlietot vairāk kā miljonu eiro. Šajā darbā ieguldītie līdzekļi atmaksās vairākkārt. Ar ES fondu atbalstu ir jāveic darbi pilsētas skolās. Bet veselu virkni objektu mēs uzbūvēsim par pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Kāpēc budžeta projekta izstrādes darba grupā netika iekļauti opozīcijas pārstāvji?
Pēc vēlēšanām visiem deputātiem tika piedāvāts strādāt vienotā komandā, visus lēmumus apspriest kopīgi. Un tā tika organizēts Domes darbs līdz šī gada rudenim, kad pieci deputāti paziņoja, ka vairs nevēlas strādāt vienā komandā. Tā ir viņu izvēle. Budžeta projektu izstādās speciālisti un tie deputāti, kuri savu politisko atbildību apzinās un no tās neatsakās. Uzskatu, ka šobrīd deputāti no partijas “Saskaņa” runā to, ko daudzus gadus atkārto viņu partijas biedri Saeimā: “Mēs daudz izdarītu, bet mums neļauj”. Tā ir principiāla atšķirība. Ja Saeimā partija “Saskaņa” nav pārstāvēta valdošajās struktūrās, tad Daugavpils Domē viņiem bija tādas iespējas. Mums jāpieņem atbildīgi lēmumi un tie jāīsteno. To arī darīsim.
Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa
