Daugavpils dome vēršas Satversmes tiesā Pašvaldības ziņas
30. jūnijā Daugavpils domes sēdē pieņemts lēmums par vēršanos ar pieteikumu Satversmes tiesā, rosinot izvērtēt 2022.gada 16.jūnijā Saeimas pieņemtā likuma „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam.
Saskaņā ar likuma 3. un 4. pantu, ir aizliegts eksponēt publiskajā telpā un ir jādemontē „pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
3) ietver padomju varas vai nacisma simbolus.”
Provizoriski Daugavpils valstspilsētas pašvaldības teritorijā atrodas objekti, kas atbilst likuma 3.pantā uzskaitītajiem kritērijiem, tādējādi likums uzliek par pienākumu Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai līdz 2022. gada 15.novembrim veikt to objektu demontāžu, kurus noteiks Ministru kabinets, 50% no darbu izpildes maksas finansējot no pašvaldības līdzekļiem. Šādi līdzekļi Daugavpils valstspilsētas pašvaldības budžetā 2022.gadam nav paredzēti.
Pašvaldības ieskatā, vairāki likuma panti, pirmsšķietami, pārkāpj Satversmes 1. un 101.pantā ietverto pašvaldības principu, jo iejaucas pašvaldības patstāvībā vietējās varas realizācijā un izslēdz pašvaldību no lēmuma pieņemšanas par demontējamajiem objektiem, tādējādi neparedzot lēmuma pielāgošanu vietējiem apstākļiem; uzliekot pašvaldībai pienākumu daļēji finansēt minēto objektu demontāžu, tiek pārkāpta pašvaldības finanšu autonomija; kā arī netika veikta atbilstoša konsultēšanās ar vietējo varu par jautājumiem, kas uz to attiecas.
Pieņemot likumu, nav ievērots labas likumdošanas princips.
Domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš jautājuma apspriešanas laikā uzsvēra, ka, pieņemot Saeimā šo likumu, tika pārkāptas ne vien Satversmes, bet arī Satversmes kontekstā skatāmās Eiropas pašvaldību hartas normas. Likuma pieņemšanas procesa laikā uz pārkāpumu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs, jo vienlaicīgi ar valsts uzlikto pienākumu pašvaldībām, minētā uzdevuma izpildei valsts finansējums paredzēts netika. Saeimā politiķi neatbalstīja Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu par valsts finansējuma piešķiršanu demontāžas veikšanai 100% apmērā.
„Uzskatu, ka likums pārkāpj noteikumus par pašvaldību finansiālo autonomiju, jo valsts rupji iejaucas jau apstiprinātajā pilsētas budžetā, nenodrošinot finansējumu likuma prasību īstenošanai. Ar pašvaldību nenotika nekādas konsultācijas par likuma izpildes iespējām. Turklāt nav skaidri objektu, kurus plānots nojaukt, izvēles kritēriji, jo, mūsuprāt, Daugavpilī nav pieminekļu, kas slavinātu padomju režīmu, bet ir pieminekļi un memoriālie objekti, kas godina Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus, kuri atbrīvoja pasauli no nacisma”, - pauž A.Elksniņš.
Informāciju sagatavoja
Daugavpils pilsētas pašvaldības
Komunikācijas nodaļa,
Juridiskais departaments
