Polijas Neatkarības gadadienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts koncerts

20. Novembris

18:00

Latviešu kultūras centrs, Vienības nama koncertzāle, Rīgas iela 22a

Ārpus Polijas robēžām dzīvojošajiem poļiem veltītais Neatkarības koncerts„Par mūsu un jūsu brīvību” Daugavpilī, notiek starptautiskās koncerttūres Polija- Lietuva- Latvija- Australija ietvaros. Šī gada tēma ir poļu karavīru dienests zem svešiem karogiem, viņu cīņa par Polijas neatkarību un arī citu tautu brīvību.

Koncerta repertuārs un vēstījums parāda mūsu tautiešu neparasto pagātni – sākot no silēzijas Pjastu dinastijas krusta kariem un beidzot ar Ļeha Zondeka, Polijas un Austrālijas pilsoņa, kurš cīnījās ar padomju armiju Afganistānā kopā ar ģen. Jazēpu Bemu, stāstu. Veltīts Polijai, Austrijai, Ungārijai un Turcijai, Tadeušam Kostjuško un Kazimežam Pulaskim – Polijas un ASV nacionālajiem varoņiem, Indriķim Dombrovskim – poļu leģionu dibinātājam Itālijā. Tiks atsaukti atmiņā tautas varoņi, par kuriem nemāca vēstures stundās.

Parādīsim arī to poļu dramatiskos likteņus, kuri bija spiesti dienēt nīstajās iebrucēju un okupantu militārajās formās, tomēr nekad nepameta savu dzimteni, un daudzi no viņiem vēlāk piedalījās i jauno poļu bruņoto spēku izveidē.

Atsevišķs stāsta pavediens ir poļu un latviešu bralība. Mēs atcerēsimies abu tautu kopību no brīža, kad Latgales teritorija tika pievienota Polijas un Lietuvas ūnijai 16. gadsimtā, līdz pat mūsdienām. Mēs parādīsim pārpoļoto vācu muižnieku neparasto lomu Poļu Inflantijas vesturē. Gadsimtiem ilgi tā bija savienota ar Žečpospolitu un ir devusi daudzas nopelniem bagātas dzimtas,piem. Andersu, Reitānu, Tīzenhauzenu, Grothusu, Denhofu, Korfu, Romeru, Molu, Veizenhofu, Plateru, Manteifeļu un citas. Atgadināsim skatītajiem par Latgales atbrīvošanu no boļševiku rokām, kas kļuva iespējama pateicoties sabiedrotajam poļu-latviešu karaspēkam ģen. Ridza-Smiglija vadībā, un reģiona, ieskaitot Daugavpili atdošanu jaunizveidotajai Latvijas valstij. Mūsu stāstu turpināsim līdz 20. gadsimta 80-tajiem gadiem. Šajā daļā minēsim iespaidīgo manifestu “Uzruna Austrumeiropas darba cilvēkiem”, kurš tika pieņemts 1981. gadā Neatkarīgās Pašpārvaldes arodbiedrības “Solidaritāte” kongresa laikā un arī poļu pagrīdes organizācijas 1984. gadā parakstīto Jaltas lūgumu. Šo daļu noslēgsim ar poļu dalību Baltijas Ceļā 1989. gada 23. augustā.

10 gadu darbības laikā, veidojot Neatkarības koncertus, projekta realizetāji ir izstrādājuši savu mūzikas stilu, kuru nosauca par hibrīdu mūziku. Tas savieno oriģinālo, veco himnu un dziesmu skaņas ar mūsdienu aranžējumiem un instrumentāliem skaņdarbiem, izmantojot klasiskās, tutas, elektroniskās, džeza, roka, regeja, blūza, tehno-house mūzikas elementus. Šajos skaņdarbos tiek izmantoti arhīva ieraksti un dabas skaņas.

Neatkarības koncerta muzikālā direktore un vokāliste ir poļu-kanādiešu dziedātāja Ola Turkeviča (vokāls). Uz skatuves kopā ar viņu muzicēs Tomašs Bacajevskis (vokāls), Marcins Rīge (klavieres), Kšištofs Kovalevskis (ģitāras), Pavels Jabloņskis (akordeons), Marcins Riters (bass, kontrabass), Roberts Murakovskis (trompete), Karols Domaņskis (bungas), Sergejs Vovkotrubs (I vijole) kopā ar stīgu sekcju: Vojcehs Rots (II vijole), Malvina Kensicka (alts) un Zofija Lodigovska (čells).